Lovīšu stāsti: Lana un Dairis

City Style tuvojoties Valentīna dienai organizē Valentīna dienas mīlas maratonu, kurā pāri stāsta par savu lielo, brīnišķīgo laimīti, kas turpat līdzās šiem ir- proti, par savām otrām pusītēm, par cilvēciņiem, kuri mūs vnk mīl...Kā viņi satikās? Kas bija tas, kas šiem cilvēkiem lika iemīlēties un palikt kopā?!
Pirmo stāstu publicējam par Lanu un Dairi- par pāri, kuri mīlestībā iedejoja...

Mūsu stāsts aizsākās pirms 2 gadiem, gada baltākajos svētkos – Ziemassvētkos.

2009.gada 25. decembris, diena, kad liktenis mūs nejauši saveda kopā. Diena, kura likās kā parasta svētku diena,  līdz mūsu ceļi satikās manas māsīcas mājās. Viņš bija atbraucis ciemos ar labāko draugu. Sākums, protams, visai kūtrs, līdz tuvojās vakars, un jautrība palielinājās uz pilnu jaudu –pikošanās un viens otra vārtīšana sniegā. Protams, kā maziem bērniem neiztikt bez spilvenu kaujas pirms gulētiešanas. Tik daudz prieka, smieklu un pozitīvas enerģijas pielieta bija tā diena. Līdz sapratu, ka sajutu, ka pakrūtē kaut kas kņud...

Nākamajā dienā šķīrāmies, viņš solīja uz Jauno gadu atkal atbraukt ciemos. Lai gan mūs šķīra vairāk nekā 100km, viņš savu solījumu pildīja un mēs Jauno gadu sagaidījām kopā, saskandinot ar šampanieša glāzēm, un dodoties uz balli. Tonakt jutos atbrīvota un laimīga. Pēc tam pat sāpošās kājas no dejošanās likās mazsvarīgi, un tā arī bija, jo no rīta liekoties gulēt, pirms miega sarakstoties caur sms, daloties nakts iespaidos, un iemigt ar telefonu rokās gaidot kārtējo īsziņu.

Ir pagājuši 2 gadi, joprojām dejojam šo dzīvi kopā, tāpat kā iedejojam mūsu pirmo kopīgo Jauno gadu. Ir piedzīvoti daudz laimīgi brīži, un arī ne tik laimīgi, taču kad likās, ka vienu brīdi mūsu ceļi aizies katra uz savu pusi, mūsu mīlestību nosargāja mūsu mazais brīnums – dēliņš, kas atkal atvēra acis un lika saprast, kas ir pats svarīgākais.
Šo laiku viens no otra daudz mācījāmies, devām padomus, un galvenais audzinām dēliņu, kuram nu jāmāca izzināt šī pasaule...